Priekuļi
Ērgļi
Ceturtdiena
    21. septembris 2017.
Vārda diena šodien: Modris, Matīss un Mariss
Rīt: Mārica, Maigurs un Māris
Elektroniskais žurnāls

Kontakti

Jaunumi

Pasākumi

Fotogalerijas

Uzņemšana

Mācības

Neklātiene

Audzēkņiem

Stundu saraksts

Ārpus formālā izglītība

Darbinieki

Sports

Pašdarbība

Bibliotēka

Sporta bāze

Dienesta viesnīca

Nolikumi

Pārskati

Projekti

Iepirkumi

Sludinājumi

Absolventi

Vēsture

 » Muzejs

 » Atmiņu stāsti

 » Simtgade

Lapas karte

MUZEJS [ Izdrukai ]
  Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma vecā korpusa 2.stāvā iekārtots plašs tehnikuma muzejs

VPLT muzejs

  Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikums gadu gaitā ir izveidojies uz 1910.gada rudenī darbību uzsākušās lauksaimniecības ziemas kursu bāzes Priekuļu muižā pie Cēsīm.

  Kāda nozīme Latvijas zemkopju dzīvē bija Priekuļos iecerētās skolas izveidē spilgti ilustrē Rīgas Lauksaimniecības Centrālbiedrības (turpmāk tekstā RLCB) laikraksta Baltijas Lauksaimnieks 1911.gada 15.februāra ievadraksts - Priekuļu muižas lauksaimniecības skola apstiprināta: ”Janvāra š.g. pēdējās dienās RLCB saņēmusi no Zemkopības departamenta paziņojumu, ka viņas vēl 1909. gadā iesniegtais projekts par kroņa Priekuļu muižā dibināmo lauksaimniecības skolu - apstiprināts. Ilgi gaidījusī visa latviešu tauta, pat visa Baltija, uz savu zemkopības skolu; RLCB, sākot no pašas savas nodibināšanas 1906.gadā, pielikusi daudz pūļu pie lietas uz priekšu virzīšanas. Nu beidzot tautas cerības uz skolu piepildījušās, un RLCB par savām pūlēm var sajust zināmu gandarījumu. Šis gandarījums ir jo pilnīgāks, ievērojot, ka RLCB, panākot Priekuļu muižas skolas apstiprināšanu, izdevies, ja neskaita slēgto Vecsātu skolu, atvērt pirmo tiešo un oficiāli atzīto lauksaimniecības skolu visā Baltijā un padarīt to darbu,, kas katrā ziņā bija darāms vietējai zemes pašvaldībai, bet kas tomēr netika darīts. Ar to RLCB izdevies pierādīt arī vietējo zemnieku spēju un pilngadību visas zemes interešu aizstāvēšanā, un tas, protams paliks ne bez iespaida uz vietējo mazgruntnieku tālākas pašdarbības un kopdarbības gara un spara pacelšanu. Tādēļ uz šo RLCB panākumu ar pilnu tiesību varam novēlēt latviešu zemkopjiem no visas sirds daudz laimes !”

  1989.gads Latvijas valstij atnesa neatkarību, dodot iespēju izstāties no gandrīz 50 gadus ilgušās Krievijas uzspiestās līdzdalības Padomju Savienības blokā. Padomju varas gados mēs nedrīkstējām apzināties, ka mums ir bijusi neatkarīgas valsts pagātne. Tāda darbība varēja maksāt ar brīvības vai pat dzīvības zaudēšanu. Trešās atmodas ieguvumi atļāva celt dienas gaismā tos sasniegumus, ar ko Latvija varēja lepoties pirms krievu okupācijas.

  Mēs bijām lauksaimniecības skola un mūsu absolventu praktiskā darbība laukos un arī citās darbības jomās nodrošināja iespēju Latvijai izvirzīties vadošajās vietās Eiropā lauksaimniecības produkcijas ražošanā.

  1990.gadā tehnikums atskatījās uz savas mācību iestādes 80 darbības gadiem. Gatavojoties pirmajam jubilejas salidojumam pēc valsts neatkarības atgūšanas, tika nolemts izveidot tehnikumā esošo vēstures materiālu izstādi.

  Cēsu arodskolā pasūtīja 15 speciālus eksponātu izvietošanas galdus. Izstādes iekārtošanai atvēlēja vecā mācību korpusa otrajā stāvā divus apvienotos kabinetus, kuros jau tolaik tika iekārtotas ceļojošās mākslas darbu izstādes estētikas mācību priekšmetā. Izstādes iekārtošanu uzdeva veikt man, jo jau sākot ar 1965.gada absolventu salidojuma organizēšanas laika, jau biju iesaistīts šādā darbībā, kas saistījās ar skolas vēstures apzināšanu.

  Ekspozīciju izvietošanas zāles izmēri ir 6 x 22(m), kas sastāda 132 m2. Telpa ir gaiša un tāpēc izliktos materiālus nācās pārsegt ar papes loksnēm, lai izsargātos no spilgtās saules stariem. Tikai 2004.gadā izdevās panākt, lai logiem pieliek žalūzijas. Telpai ļoti nepieciešams remonts, jo no griestiem mēdz epizodiski nobirt pa apmetuma gabalam, kas ļoti kaitē izliktajiem materiāliem, kā arī saplīst galdu stiklojums. Galdus un plauktus pielāgoju no tehnikumā esošā mācību inventāra.

Eksponātu sagāde:

  1. Atmiņas un fotogrāfijas no sarakstes ar bijušajiem skolotājiem un absolventiem.
  2. Izmantojot publikācijas par Priekuļu lauksaimniecības vidusskolu no pirmskara preses izdevumiem un grāmatām.
  3. Izmantojot ikdienas preses izdevumus, kā arī saņemtos sūtījumos no ASV, Kanādas, Jaunzēlandes, Austrālijas, Vācijas u.c.
  4. Apmeklējot dzīves vietās gados vecākos bijušos priekuliešus.
  5. Bijušo audzēkņu, pasniedzēju un sadraudzības kolektīvu dāvinājumi.
  6. Izmantojot Valsts arhīva materiālus.
  7. Savācot uz vietas tehnikumā savu laiku nokalpojušos materiālus.
  8. Noformējot materiālus par tehnikumā notiekošajām norisēm.
  9. Sadarbībā ar citiem muzejiem.

Darbības sākuma gados veicu ļoti izvērstu sarakstīšanos ar priekuliešiem pa pastu. Ik gadus tika uzrakstītas ap 300 vēstuļu. Pasta sūtījumus tolaik apmaksāja tehnikuma grāmatvedība.. Izdevumus, kas bija saistīti ar izbraukumiem nācās nosegt pašam, vai epizodiski, izmantojot mācību transportu vai nelielus absolventu naudas dāvinājumus. Nepieciešamos mašīnrakstīšanas darbus veica pensionētās kolēģes Valda Buķe, Herta Neimane vai mācību daļas sekretāre. Norišu afišas zīmēja Irēna Tilaka. Norises muzejā fotografēja Alvils Krusts un Olģerts Bērziņš.

Materiālu sagāde un noformēšana varēja notikt no darba brīvajā laikā, pa vakariem,, atvaļinājumu un brīvlaiku periodos, Tā, par brīva laika pārpalikumu nekad nav bijušas sūdzības.

 

Muzeja darbības pamatvirzieni

  Muzeja darbības pamatmērķis bija un ir vēlēšanās saglabāt nākamajām priekuliešu paaudzēm liecības par skolas tapšanu, darbību un skolas skolotājiem un audzēkņiem visu gadu garumā un maksimāli sniegt apgūto informāciju esošajiem skolas audzēkņiem un pārējiem muzeja apmeklētājiem. Pārējos muzeja darbības virzienus varētu minēt sekojošus.

  • Sarakste ar priekuliešiem, rosinot viņu atmiņu un mudinot tās izlikt uz papīra, lai tās saglabātos skolas muzejā.
  • Pēc iespējas vairāk izmantot iespējas apmeklēt viņus mājās.
  • Savākto materiālu apkopošana pa izlaidumu gadiem un izlikt apskatīšanai.
  • Salidojumu organizēšana.
  • Jubileju atzīmēšana.
  • Absolventu darbības popularizēšana audzēkņu vidū.
  • Muzejā notikušo pasākumu atspoguļošana rajona avīzē.
  • Absolventu iesaistīšana skolas darba uzlabošanā.
  • Tematisku sapulču organizēšana audzēkņu interešu loka paplašināšanai, izmantojot muzejā uzkrātos materiālus.
  • Materiālu izstādes un tematiskās kursu sapulces, veltītas 16.marta Leģiona dienas atcerei, 25.marta deportāciju atcerei. 11.novembra Lāčplēša dienas atcerei un 18.novembra Latvijas dzimšanas dienas atcerei.
  • Katru gadu muzejā tiek izvērstas izstādes veltītas mūsu dzejniecei Elzai Ķezberei un skolotājam Jānim Bickim – maija sākumā. Tradīciju izstādes veltītas Lieldienām, Jāņiem un Ziemassvētkiem. Pēdējā - jau no decembra vidus tiek izliktas apskatei Ziemassvētku un Jaungada apsveikumu kartiņu komplekti, ko ik gadus, sākot ar 1993.gadu ir saņēmis tehnikuma kolektīvs. Decembra vidū notiek tematisks piemiņas dzejas pasākums, veltīts mūsu skolas absolventam, izcilam pedagogam, muziķim, dārzniekam un Latvijas patriotam Arturam Mežakam. (A.Mežakam 2009.g.17.12. bija 105 gadu dzimšanas diena.)
  • Materiālu sagatavošana par dažādiem tematiem, atkarībā no audzēkņiem uzdoto projektu tematikas.
  • Materiālu apkopošana par mūsu absolventiem un mācībspēkiem, kuru darbība ir novērtēta piešķirot augstākos valdības apbalvojumus.
  • Materiālu apkopošana arī par Cēsu rajona iedzīvotājiem, kuru darbība ir novērtēta piešķirot augstākos valdības apbalvojumus.

 

Nozīmīgākie notikumi muzeja darbībā.

·  Vēl no muzeja priekšvēstures pieminams Priekuļu lauksaimniecības vidusskolas direktora Pavila Kveldes (Kreišmaņa) 100 gadu jubilejas atceres sarīkojums 1985.gada 16.novembrī. Atceres pasākumu rosināja viņa bijušie skolnieki, īpaši uzsverot Dr. Mildas Krūklandes rosīgo darbību. Koncertu sniedza jubilāra dēla Paula Kveldes vadītais vīru koris „Absolventi” ar Raimondu Paulu pie klavierēm. Noslēguma atmiņu pēcpusdienā piedalījās jubilāra tuvinieki, bijušie darba biedri un skolnieki. Vīru koris „Absolventi” tehnikumā bija dziedājis jau arī agrāk,

13.01.1963.; 19.03.1966. un 25.02.1967. Interesanti atzīmēt, ka kora mākslinieciskais vadītājs Paulis Kvelde ir dzimis Priekuļos direktora ģimenē 1927.gada 23.februārī. Kori aicinājām pie mums dziedāt ne tikai tāpēc, ka tas bija viens no vadošajiem Latvijas vīru koriem, bet arī tāpēc, ka es biju tajā dziedājis kopš tā izveidošanās, jau studiju gados, un turpināju vēl līdz 1977.gadam.

·  Līdz ar neoficiālu skolas muzeja darbības sākšanos, 1990.gada izlaiduma lauksaimniecības mehanizācijas specialitātes absolventi uzdāvināja skolas topošajam muzejam viesu grāmatu mākslinieciskā ādas iesējumā ar skaitli 80, atzīmējot skolas jubileju.  

·  Muzeja darbības pirmajā gadā, jau 1990.gada 4.augustā notika 100 gadu jubilejas atcere bijušajam PLVS ilggadējam mācību pārzinim Jānim Ambainim. Piedalījās jubilāra tuvinieki, viņa darba biedri un skolnieki. Pasākumu pagodināja ar savu klātbūtni arī korporācijas „Talavia” filistri.

·  1990.gada oktobrī notika tehnikuma skolotāju un darbinieku salidojums, kam gatavojoties tiku sastādījis pilnīgu skolas skolotāju sarakstu sākot no tās izveidošanās līdz mūsu dienām hronoloģiskā secībā. 

·  1991.gada 20.aprīlī atzīmēja PLVS dārzkopības instruktora Arnolda Kaliksona 80 gadu jubileju. Piedalījās kupls skaits viņa bijušo skolnieku, tehnikuma skolotāju kolektīvs un arī audzēkņu pulciņš. Informācija par muzeja pasākumiem tika atspoguļota Cēsu rajona avīzē „Druva”.

·  1991.gada 7.maijā notika dzejniecei Elzai Ķezberei veltīta pirmā literārā pēcpusdiena. Laika gaitā muzejā ir savākts bagātīgs materiālu krājums par dzejnieces dzīvi un literāro darbību.

·  1991.gada 6.decembrī, pēc Cēsu Agronomu biedrības ierosinājuma, atzīmējām Dr.agr. Austras Rudzītes (1931.gada absolventes) veikumu emigrācijā, dzīvojot un strādājot Minsteres latviešu ģimnāzijā Vācijā. Diemžēl īsi pēc tam, 27.decembrī aprāvās viņas dzīves gājums un viņai veltīta piemiņas izstāde muzejā bija apskatāma visu janvāra mēnesi.

·  1992.gada 22.maijā notika dzejnieces Elzas Ķezberes literārā pēcpusdiena ar pašas dzejnieces piedalīšanos, Šī tikšanās izvērsās par neformālu 1929.-1932. gadu Priekuļu lauksaimniecības vidusskolas absolventu salidojumu.

·  Muzeja darbības sākuma gados notika intensīva sarakste ar skolas bijušajiem audzēkņiem. Daudzus apmeklēju arī dzīves vietās. Katru gadu apmainījāmies ar tuvu trim simtiem vēstuļu.

·  Nodibināju vērtīgu kontaktu ar 1940. gada absolventu Valdi Jasi. Tā rezultātā aizsākās sadarbība ar Fuldas lauksaimniecības skolu Vācijā Hesenes zemē. 1992.gada augusta vidū mūsu tehnikuma astoņu audzēkņu un sešu skolotāju grupa viesojāmies Fuldā un tika noslēgts sadarbības līgums par mūsu audzēkņu vasaras prakšu iziešanu Vācijas fermeru saimniecībās. Šī sadarbība joprojām turpinās.

·  1993.22.janvārī aizgāja aizsaulē 1928.gada absolvents Osvalds Ķezbers un muzejā tiku izveidojis viņa dzīves gājumam veltītu piemiņas izstādi.

·  Tehnikuma bibliotēka ir saņēmusi iespaidīgus grāmatu un žurnālu sūtījumus no ārzemēs dzīvojošiem Priekuļu lauksaimniecības vidusskolas absolventiem.

·  1993.gada 3.jūlijā notika Priekuļu lauksaimniecības vidusskolas absolventu salidojums, atzīmējot 70 gadu atceri kopš pirmā vidusskolas absolventu izlaiduma 1923.gadā.

·  Līdz ar atmodas sākumu, tehnikuma dabas aizsardzības kabinetā tika rīkotas kompozīciju izstādes ar Ziemassvētku tematiku. Sākot ar 1993.gadu tās sākām izvietot skolas muzejā, izliekot apskatei arī saņemto apsveikumu kartiņas un arī periodikā atrodamos rakstus par Ziemassvētkiem. Pēc Jaunā gada brīvdienām šie materiāli vēl janvāra mēnesi bija audzēkņiem apskatāmi. Pēc tam tos salīmēja vākos un novietoja uzglabāšanai. Nu jau muzejā ir septiņpadsmit šādu vāciņu – par katru aizgājušo gadu. Sākoties Adventa laikam tie visi atkal atgriežas uz galdiem apskatīšanai. Kompozīciju izstādes notika tikai deviņdesmitajos gados. Šo tradīciju pārņēma informācijas centrs.

·  1994.gada 2.jūlijā atkal bija kārtējais vidusskolas absolventu salidojums, piekļaujot tam arī pēckara laukkopības specialitātes jaunāko agronomu izlaidumu absolventus. Togad atcerējāmies divus zīmīgus notikumus skolai. Bija pagājuši 50 gadi kopš beidza pastāvēt lauksaimniecības vidusskola un 41 gads kopš pēdējā pēckara jaunāko agronomu izlaiduma laukkopības specialitātē. Bija ieradušies ap piecdesmit dalībnieku – absolventu un mācībspēku. Dr.agr. Milda Krūklande tika ierosinājusi atjaunot Priekuļu Absolventu biedrību, ko klātesošie uzņēma ar lielu sajūsmu. Vēlāk tika izstrādāti statūti, bet tālāk darbs nevirzījās, jo neizdevās nokomplektēt entuziastu grupu, kas ar to tālāk nodarbotos.

·  1994.gada oktobrī tika atzīmētas divas jubilejas. 6.oktobrī - vecākajam no skolotāju pulka Jānim Ramanim 90 gadu jubileja un 14.oktobrī, piedaloties Cēsu Agronomu biedrībai, 1929.gada skolas absolventei Dr.agr. Mildai Krūklandei – 85 gadu dzīves jubileja.

·  1994.gada 11.novembrī muzejā norisa Zinātnes dienas pasākums, kas ietilpa ciklā Latvijas Universitātei 75 un Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijai 55.

·  1995.g.11.janvārī muzejs saņem LR Zemkopības ministrijas apliecinājumu, ka muzejam piešķirts prēmijas „Sējējs” diploms un naudas prēmija.

·  1995.gada jūlijā skola atzīmēja pastāvēšanas 85 gadu jubileju. Gatavojoties salidojumam tiku sastādījis grāmatu Absolventi un mācībspēki 1910.-1995., kurā tika ierakstītas visu laiku Priekuļu lauksaimniecības mācību iestādi beigušās personas, kā arī visi mācībspēki, norādot viņu darba laiku skolā. Grāmatas izdošanu veicu par saviem un ziedojumu ceļā iegūtiem līdzekļiem Valsts a/s „Līgatnes papīrfabrika” tipogrāfijā.

·  Sākot ar 1995.gadu, ik gadus marta mēnesī tiek izlikti apskatei materiāli, kas savākti saistībā ar Latvijas okupāciju, pirmo deportāciju vilni 1941.gada 14.jūnijā, Otro pasaules karu un Latviešu leģiona cīņu gaitām, kā arī materiāli par 1949.gada 25.marta deportāciju atceri un padomju genocīdu pret Latvijas tautu. Preses materiālu kolekcijas tiek ik gadus papildinātas

·  Vēlreiz pieskaroties maija sākumā muzejā notiekošajām izstādēm, veltītām zinātniekam un izcilam pedagogam, mūsu skolas pirmajam direktoram Jānim Bickim, kuram dzimšanas diena ir 1877.gada 5.maijā. Šajā pat datumā, bet 1911.gadā ir dzimšanas diena Elzai Ķezberei. Atzīmējot viņas veikumu latviešu dzejā, muzeja plašajā zālē uz visiem galdiem tiek izvietoti savāktie materiāli, kas atspoguļo viņas dzīvi un daiļradi un notiek viņas dzejas sarīkojums. Muzejā ir savāktas visas izdotās viņas dzeju grāmatas, kā arī ASV publicētie dzejoļi latviešu periodikā. Deviņdesmitajos gados šajos sarīkojumos piedalījās arī Cēsu A.Kalniņa Mūzikas vidusskolas audzēkņi. Divtūkstošo gadu sākumā šī sadarbība apsīka, jo viesiem vajadzēja zināmu kompensāciju par sniegto koncertu, bet mums tam nolūkam līdzekļu nebija.

·  1995.gada 25. novembrī muzejā bija noorganizēts tehnikuma skolotāju un darbinieku otrais salidojums, arī ar lūgtajiem viesiem, kurā piedalījās 80 dalībnieki, to vidū 65 skolotāji. Tajā pieminējām apaļo gadu jubilārus: Pāvilu Kveldi - 110, Jāni Ambaini - 105, Alfonu Kalēju – 95, Kārli Matisu – 90 un citus. Klātesošie vienbalsīgi piekrita izteiktajam priekšlikumam rīkot skolotāju un darbinieku salidojumus ik gadus, bet tikai agrāk, kad vēl ir pieejami rudens ziedi un vēl nav sācies Adventa laiks. Vienojās tikties katra gada septembra trešajā sestdienā. Šī vienošanās tiek pildīta un 2009.gadā notika jau sešpadsmitais salidojums.

·  Aktīva dalība tika ņemta Latvijas Valsts Prezidenta Dr agr. Kārļa Ulmaaņa 120. dzimšanas dienas atzīmēšanas pasākumos. Izgatavots buklets ar citātiem no K.Ulmaņa grāmatas „Degsme”. Tika noorganizēta K.Ulmaņa un H.Endzeliņa sarakstes vēstuļu publicēšana laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, laikā no  . Muzejā bija ierīkota plaša savākto preses un citu materiālu izstāde, veltīta Dr.agr. Kārlim Ulmanim. Atceres pasākumus apmeklēja Latvijas Valsts Prezidents Guntis Ulmanis.

·  1997.gada 07.oktobrī muzejā notiek LTU, LLU, LLMZA, kā arī Latvijas zinātņu vēstures asociācijas sēde Zinātniskā konferences ietvaros, kas bija veltīta RTU un LLU vāsturei, saistībā ar Rīgas tehniskās universitātes 135.gadadienu.

·  1997.gada 1.novembrī muzejā atklāja Cēsu zemessarga Jāņa Bahmaņa izveidoto privāto kolekciju par Latvijas armijas vēsturi un Latvijas Republikas Zemessardzi.

·  1998.gada februārī skolas muzeju apmeklēja 1997.gada pasaules čempioni motokrosā blakusvāģu klasē mūsu tehnikuma absolventi Kristers Serģis un Artis Rasmanis. Par viņiem muzejā gadu gaitā ir savākta plaša, iespēju robežās pieejamā, preses materiālu kolekcija.

·  1999.gada 29.oktobrī muzejā atzīmējām tehnikuma ilggadējo pasniedzēju – dvīņu brāļu Andra un Jura Sikšņu 60 gadu dzīves jubileju.

·  1999.gada 1.novembrī, pēc 37 skolotāja darbā pavadītajiem gadiem, A.Šķēles valdības piekoptās politikas dēļ no darba tehnikumā nācās aiziet, pārejot darbā uz privāto kokapstrādes firmu „Staļi” par darba aizsardzības speciālistu. Darbu muzejā nepārtraucu, materiālu vākšanu un komplektēšanu veicot pa vakariem un citu brīvo laiku. Šāds notikumu pavērsiens muzeja darbībā ienesa nepatīkamas izmaiņas, jo samazinājās iespējas materiālu noformēšanas darbā izmantot audzēkņu palīdzību, kā arī samazinājās iespēja audzēkņiem apskatīt muzejā savāktos materiālus.

·  Darbs turpinās, izbrīvēju laiku arī pa dienu. Muzeju apmeklē skolēni atvērto durvju dienās, jaunuzņemtie audzēkņi, viesu delegācijas, absolventi salidojumos, citu mācību iestāžu skolotāji un skolēni.

·  2002.gada 29.jūlijā muzejā tiekas Latvijas armijas ģenerāļa Krišjāņa Berķa dzimta un viesi.

·  2003.gada 12.maijā muzeju apskata Latvijas Skolu muzeju vērtēšanas komisija.

·  2003.gada 14.novembrī tehnikuma muzejs un tā vadītāji saņem pateicības un goda rakstus par sekmīgu piedalīšanos skolu muzeju skatē – konkursā Rīgā Vēstures muzejā, kas bija veltīta Latvijas Valsts 80 gadu jubilejai.

·  Sākot ar 2004.gada 5.janvāri muzeja apmeklētāji sāk ierakstīt atsauksmes jaunā viesu grāmatā, jo pirmā ir piepildīta. Šo skaisto grāmatu, arī mākslinieciskā ādas apdarē skolas muzejam uzdāvināja jau 1998.gada 12.jūnijā Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas darbinieki un arī bijušie dažādu gadu tehnikuma absolventi - semināra dalībnieki.

·  2004.gada 28.februārī muzejā pasākums veltīts skolotājas Aldonas Pētersones 70 gadu dzīves jubilejai.

·  2005.gada 01.jūnijā muzejā viesojas Amerikas latviešu laikraksta „Laiks” vadītājas Dace Rudzīte un Ligita Kovtuna.

·  2006.gada 04.septembrī skolas muzejā godinājām mūsu maestro Visvaldi Grāvīti 75 gadu dzīves jubilejā.

·  2006.gada oktobrī muzejā viesojās Valmieras rajona vēstures skolotāju grupa un Vidzemes zonas fizikas un matemātikas skolotāji.

·  2007.gada 3.februārī sveicām skolotāju Gunāru Sebri 70 gadu dzīves jubilejā. Muzejā bija iekārtota plaša izstāde ar materiāliem, kas raksturoja viņa daudzšķautnaino darbību tehnikumā kopš 1961.gada.

·  2007.gada 15.aprīlī muzejā atzīmēja 70 gadu dzīves jubileju arī Aleksandram Lingartam.

·  2008.gada 10.martā muzejā atzīmēja dzīves 65 gadu jubileju skolotājam Pēterim Punculim.

·  Vasara ir daudzu kursu grupu salidojuma laiks, bet 2008.gada vasarā muzejā notika logu nomaiņa, aprīkojuma remonts un pilnīga visu materiālu pārkārtošana. Griestu un telpas remontu diemžēl neizdevās sagaidīt.

·  2008.un 2009.gadā ir izdevies dabūt nedaudz palīgus no 3.S. kursiem.

·  2009./2010. mācību gadā galvenais darbs ir materiālu noformēšana gaidāmajam jubilejas salidojumam

·  2010.gada 3.jūlijā notika kārtējias salidojums un Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikums svinēja 100 gadu jubileju kopš Priekuļos uzsākta lauksaimniecības speciālistu apmācība.

·  2011.gada 1.septembrī ar Ministru kabineta rīkojumu notiek Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma un Jāņmuižas Profesionālo vidusskolas reorganizācija, izveidot Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikumu. Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikumā mācās 1041 audzēknis (784 - Priekuļos, 257 - Jāņmuižā)

·  2011.-2012.gadā tehnikumā tiek realizēti ERAF projekti, veicot rekonstrukciju abos Priekuļu mācību korpusos un dienesta viesnīcā.

·  Literatūra par mūsu skolu

  • Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas tehnikuma 50 gadi. 5 autoru kolektīvs. - Rīga: LVI, 1960. - 93 lpp.
  • Priekulieši. Izdevusi priekuliešu grupa Brīvajā pasaulē, 1985. - 300 lpp.
  • Priekuļu lauksaimniecības institūts. Latvijas Lauksaimniecības Centrālbiedrības izdevn. Rīgā, 1931.
  • Aleksandrs Lingarts. Absolventi un mācībspēki 1910.- 1995. Priekuļos . Iespiesta Valsts a/s „Līgatnes papīrfabrika”,1995. - 127 lpp.
  • Dažādu gadu reklāmas prospekti.
Kontaktpersonas Aleksandrs Lingarts, tālr. 64130543 vai 66101788.
Google APPS PT
PT Wiki
LIBRO
TIMETABLE
Facebook   Twitter   draugiem.lv


Ārējās saites

Izgītības un zinātnes ministrija
Priekuļu novada dome
Cēsis
Sporta klubs AMI
Priekuļu tehnikums
Egļu gatve 9, Priekuļi, Priekuļu pag., Priekuļu nov. LV-4126. telefons/fakss 64130602. e-pasts: priekulu.tehnikums@pt.edu.lv
Lapu veidoja un uztur
Andrejs Rampāns
2011 (2005)
Admin