Priekuļi
Ērgļi
Ceturtdiena
    21. septembris 2017.
Vārda diena šodien: Modris, Matīss un Mariss
Rīt: Mārica, Maigurs un Māris
Elektroniskais žurnāls

Kontakti

Jaunumi

Pasākumi

Fotogalerijas

Uzņemšana

Mācības

Neklātiene

Audzēkņiem

Stundu saraksts

Ārpus formālā izglītība

Darbinieki

Sports

Pašdarbība

Bibliotēka

Sporta bāze

Dienesta viesnīca

Nolikumi

Pārskati

Projekti

Iepirkumi

Sludinājumi

Absolventi

Vēsture

 » Muzejs

 » Atmiņu stāsti

   · Meklēt

 » Simtgade

Lapas karte

SIMTGADE - Atmiņu stāsti [ Izdrukai ]

  Meklēt  
Notikumi
9. maijs

Veltīts Friča piemiņai
Aprakstītais notika pagājušā gadsimta 60. gados. Tai laikā veikalā bija Hruščova - kukurūzas maize. Tas bija tad, kad satiksmes noteikumu mācīšanā vecais Raudziņš lika arī zirgu- saucās „satiksmes dalībnieks - pajūgs”.

Kārtība „tehnūzī” bija stingra. Pīpēt un dzert drīkstēja, bet tā lai nenoķer: „Pīpēt ejiet uz mežu un virsū uzēdiet skujas, lai nesmird.”

 Viss raksts »
Mans laiks tehnikumâ - skolotâji
Pēteris Rengelis

Trīs lietas, labas lietas

 Esmu gan absolvents, gan darbinieks. Trīs lietas ir trīs mani laiki tehnikumā.

Pirmais laiks sākās 1957.g. Man jau tad bija 20 gadi. Jau biju ,,dzīvi pieredzējis cilvēks” (tā par mani izteicās kursa audzinātāja Eleonora Arcihoviča). Biju: ganījis govis un darījis lauku darbus, kuri puišelim pa spēkam; gudrāku cilvēku mudināts (,,tev viegla galva un tu paliksi kolhozā?!”) biju beidzis Cēsu 4. arodskolu (atslēdznieks); biju nostrādājis obligātos pēcarodskolas gadus kantorī ,,Latpromenergomontaž”, kurš bazējās Rīgā, bet darbojās pa visu PSRS teritoriju.

 Viss raksts »
Aleksandrs Lingarts

Esmu Aleksandrs Lingarts (15.04.1937.), dzimis tukumnieks, bijis šādu speciālo priekšmetu - rasēšana, teorētiskā mehānika, materiālu pretestība, mašīnu elementi, automobīļu teorija un konstrukcija, dabas aizsardzība, darba aizsardzība - pasniedzējs un dažus gadus nostrādājis administratīvajā darbā. Priekuļu tehnikums ir mana mūža darba vieta. 

 Viss raksts »
Mirdza Lingarte, dz.Rožlapa

Priekuļu tehnikumā strādāju no 1962.gada oktobra līdz 2009.gada 30.jūnijam. Esmu no Limbažu novada Lādes pagasta „Kļaviņām”, beigusi Limbažu vidusskolu, Bulduru dārzkopības tehnikumu un neklātienē 1976.gadā LLA Agronomijas fakultāti.

Tehnikumā mācīju zemkopības - lopkopības pamatus, botāniku, dabas aizsardzību, ārvalstu ekonomisko ģeogrāfiju, laukkopību, agronomijas pamatus, ekoloģiju un dabas aizsardzību, kā arī vadīju audzēkņu mācību prakses.

 Viss raksts »
Jānis Berģis

No atmiņu krājuma 40 darba gados Priekuļos

Priekuļi visos novados pazīstami ar augu selekcijas un sēklkopības, mašīnu izmēģināsanas, lauksaimniecības izglītības vēstures pirmsākumiem Latvijā. Mans tēvs srādājis Priekuļu mašīnu izmēģinājumu stacijā pie zirgvilkmes labības kūlīšsējēja izmēģināšanas.Kaimiņos un rados bija agronomi,kuri kavējās atmiņās par pavadīto laiku mācoties Priekuļos. Ievērojot pozitīvo iespaidu par Priekuļu lauksaimniecības skolu gan vecāki, gan es pats biju noskaņots mācīties Priekuļos. Piezvanot paziņām uz Priekuļiem noskaidrojas, ka tehnikums sagatavo tikai lauksaimniecības mehanizācijas speciālistus, kas mani neintresēja, tāpēc izvēlējos citu mācību iestādi.

 Viss raksts »
Jānis Kazainis

Mans laiks tehnikumā sākās 1959.gada 1.septembrī, kad es pēc sekmīgas Cēsu 1.vidusskolas beigšanas, pēc ilgākām pārdomām, nolēmu mācīties toreizējā Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas tehnikumā. Pēc gada tehnikums vērienīgi svinēja savu 50 gadu pastāvēšanas jubileju, šajā pasākumā mēs, 4.V grupas audzēkņi, piedalījāmies dažādu darbu veikšanā. Gatavojoties tehnikuma 50 gadu jubilejai, mani un manu kursa biedru Jāni Bērenfeldu, kā labus rasētājus, norīkoja darbā pie absolventu albūmu sakārtošanas un mūs atbrīvoja no rudens darbiem ražas novākšanā.

 Viss raksts »
Uldis Spunde

Pēc Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta sadales komisijas lēmuma 1972. gadā ierados Priekuļu Lauksaimniecības mehanizācijas tehnikumā. Tā nu es nokļuvu draudzīgā kolektīvā, kurā kopā ar kolēģiem piedzīvoti daudzi notikumi 37 darba gadu laikā. Esam kopā priecājušies par mūsu audzēkņu gūtajiem panākumiem mācību laikā, gan arī pēc tehnikuma beigšanas. Atmiņā ir palicis tas laiks, kad sporta nodarbības notika vecā mācību korpusa zālē. Ziemas ar biezu sniega segu, kad slēpošana sporta stundās nevienam nelikās nekas neparasts, kad ar slēpotājiem pilns autobuss devās uz Tartu maratonu. Kur nu vēl lauksaimniecības tehnikumu spartakiādes sacensības daudzos sporta veidos, no kuriem tagad daudzi ir aizmirsti. Laika gaitā daudz kas ir mainījies, parādījušies jauni sporta veidi, par kuriem agrāk neko nezinājām.

 Viss raksts »
Jānis Zariņš

Tikai viens skaists mirklis...

 Vasaras sākumā starp abiem mācību korpusiem ar zeltaini dzelteniem ziediem zied zeltlijas. Ir izlaidumu laiks, un man vienmēr gribas vēl brīdi pakavēties zeltliju košuma tuvumā. Dažreiz, brīdi piestājot, es eju tālāk- pa lapegļu aleju uz kopmītņu pusi un domās man nāk pretī daudzi kolēģi un audzēkņi, ar kuriem ikdienā esmu saticies- nesen un agrāk. Šajos tikšanās brīžos visbiežāk man nāk prātā sarunas par vaļaspriekiem. Satiktie ir bitenieki, mednieki, fotogrāfi, ceļotāji, sportisti, vēstures pētnieki, celtnieki, dārzkopji...Kas nu kuram „pie sirds”. Tomēr vislabākās sarunas vedas ar profesionāliem inženieriem un lietpratīgiem praktiķiem, apspriežot visdažādākās tehnikas tēmas.

 Viss raksts »
Paulīna Sukaruka

Vārdi „mans laiks” ir lieli un daudznozīmīgi. Tajos var ielikt piederību, līdzdalību un ticību šim laikam. Laiks ir lielākā dzīves vērtība- piepildāma un apgūstama vērtība. Cik es no sevis atstāju tehnikumā, tehnikuma jauniešos un līdzbiedros skolotājos? Neizmērāmas un neizsveramas lietas, jo nevar nomērīt cilvēka sajūtas. Izrādās par cilvēcīgo ieguldījumu runāt ir visneiespējamāk. ...bet mēs bieži tiekamies- mani bijušie audzēkņi un mani bijušie darba kolēģi- skolotāji.

 Viss raksts »
Daiga Čeirāne

Mans laiks tehnikumā ir izrādījies lielu pārmaiņu laiks, daudzveidīgs, interesants un emocionāli bagāts. Sākot strādāt, es mācīju vācu valodu, kas patiešām bija „sveša” valoda, jo aizbraukt uz ārzemēm nevarēja, televīzija un prese vācu valodā bija ļoti slikti pieejama. Vēlāk svešvaloda – vācu valoda bija pieejama viegli un daudziem jauniešiem tā bija īstā komunikācijas valoda prakses laikā Vācijā. Arī es  bieži biju tulks un 3 mēnešus pavadīju Vācijā kopā ar pirmajiem tehnikuma praktikantiem. Mēs pārliecinājāmies, ka neskatoties uz toreizējo kultūršoku, mūsu skolas izglītība un praktikantu personīgās īpašības bija atbilstošas ārzemju prasībām. Paldies, pirmajiem praktikantiem par tehnikuma audzēkņu pozitīvā tēla veidošanu Fuldas novadā. Tagad pienācis laiks, kad vācu valodu gan varētu plaši lietot, bet mācību programmā ir tik daudz svarīgu lietu, ka vācu valodu vairs mācās tikai nedaudzi audzēkņi un arī man to nākas lietot retāk.

 Viss raksts »
Sandra Ganiņa

Mans laiks tehnikumā ir mērāms vien 11 gadu garumā, tikai desmitā daļa no tehnikuma vēstures.

Rožu dobes skolas priekšā, tehnikuma glīti sakoptais stadions, simtgadīgais valrieksta koks, tuvumā esošais mežs, svaigais gaiss, plašie gaiteņi un saulainie kabineti ir iemesli, kas pamudināja darba uzsākšanu tehnikumā 1999. gada 1. septembrī. Šis laiks ir bijis steidzīgs, jaunu ideju, projektu un tehnoloģiju pārpilns.

 Viss raksts »
Mans laiks tehnikumâ - absolventi
Senās balles

Tuvojoties lielajai simtgades ballei, atmiņā atdzīvojās senās balles pirms pusgadsimta. Piecdesmitajos gados tehnikumā ar sarīkojumiem un ballēm mūs nelutināja, tāpēc tās bija ļoti gaidītas. Droši varēja paredzēt četras balles gadā- Oktobra revolūcijas svētkos, Jaunajā gadā, Sieviešu dienā un 1.Maija svētkos. 1955. gadā pēc ilga pārtraukuma svinējām arī Līgo svētkus ar balli Vanagu kalniņā, ko jāuzskata kā izcilu notikumu. Sarīkojumu norises scenārijs bija standartizēts. Referāts, labāko audzēkņu atzīmēšana- apbalvošana, priekšnesumi un dejas. Atbilstošu referātu svētkiem parasti lasīja kāds pasniedzējs. To saturu mēs jau zinājām no galvas. Oktobra svētkos tika stāstīts par leģendārā kuģa Aurora zalvēm, Jaunajā gadā cildināja Padomju zemes sasniegumus aizvadītajā gadā, Sieviešu dienā godināja padomju sievietes, un 1.maija svētkos runāja par jaunām pirmrindnieku darba uzvarām. Tā tas bija pieņemts, un citādi nemaz nevarēja būt. Priekšnesumus sniedza tehnikuma pašdarbnieki. 1951-1952 gadā vēl pastāvēja jauktais koris diriģenta Vasmaņa vadībā. Darbojās arī tautisko deju kopa. 1953 –1955.gados priekšnesumus sniedza pasniedzēja Jāņa Blīva akrobātu pulciņš un pasniedzējas Gaidas Kaņepes vadītā dramatiskā kopa.

 Viss raksts »
Guntis Gāle -1955.gada absolvents

Veiksmīga izvēle visam mūžam.

Šīs atziņas patiesums apstiprinājās pēc daudziem gadiem, kad dzīves sākumā Priekuļos liktie pamati bija palīdzējuši turpināt izgītību, veidot profesionālo karjeru, kā arī veiksmīgi risināt dažādus ikdienas praktiskās dzīves uzdevumus.

 Viss raksts »

 « Atpakaļ
Google APPS PT
PT Wiki
LIBRO
TIMETABLE
Facebook   Twitter   draugiem.lv


Ārējās saites

Izgītības un zinātnes ministrija
Priekuļu novada dome
Cēsis
Sporta klubs AMI
Priekuļu tehnikums
Egļu gatve 9, Priekuļi, Priekuļu pag., Priekuļu nov. LV-4126. telefons/fakss 64130602. e-pasts: priekulu.tehnikums@pt.edu.lv
Lapu veidoja un uztur
Andrejs Rampāns
2011 (2005)
Admin