Priekuļi
Cēsis
Sestdiena
    23. novembris 2019.
Vārda diena šodien: Zigrīda, Zigfrīda un Zigrīds
Rīt: Velta un Velda
Elektroniskais žurnāls

Kontakti

Jaunumi

Pasākumi

Uzņemšana

Mācības

Metodiskās izstrādnes

Pieaugušo izglītība

Audzēkņiem

Stundu saraksts

Karjera

Darbinieki

Sports

Pašdarbība

Bibliotēka

Sporta bāze

Dienesta viesnīca

Nolikumi

Pārskati

Projekti

Iepirkumi

Sludinājumi

Absolventi

Vēsture

 » Muzejs

 » Atmiņu stāsti

   · Meklēt

 » Simtgade

Lapas karte

SIMTGADE - Atmiņu stāsti [ Izdrukai ]
Jānis Berģis

No atmiņu krājuma 40 darba gados Priekuļos

Priekuļi visos novados pazīstami ar augu selekcijas un sēklkopības, mašīnu izmēģināsanas, lauksaimniecības izglītības vēstures pirmsākumiem Latvijā. Mans tēvs srādājis Priekuļu mašīnu izmēģinājumu stacijā pie zirgvilkmes labības kūlīšsējēja izmēģināšanas.Kaimiņos un rados bija agronomi,kuri kavējās atmiņās par pavadīto laiku mācoties Priekuļos. Ievērojot pozitīvo iespaidu par Priekuļu lauksaimniecības skolu gan vecāki, gan es pats biju noskaņots mācīties Priekuļos. Piezvanot paziņām uz Priekuļiem noskaidrojas, ka tehnikums sagatavo tikai lauksaimniecības mehanizācijas speciālistus, kas mani neintresēja, tāpēc izvēlējos citu mācību iestādi.


Tomēr liktenis bija lēmis savu lielāko aktīvā darba mūža daļu saistīt ar Priekuļiem. 1968.gada februārī mani pieņēma par Priekuļu l/s tehnikuma Mācību saimniecības direktoru. Saimniecības vadītājs Ručs Pēteris pārgāja darbā tehnikumā par skolotāju. Mācību saimniecība bija, apmēram 530 hektāru liela, bet desmit reizes mazāka par tā laika lielsaimniecībām. Saimniecības teritorija bija izstiepta no Priekuļu centra līdz pat Veselavas kapiem, pēc nesen Mākslīgās apsēklošanas stacijas saimniecības pievienošanas. Saimniecības teritorijā notika intensīvi meliorācijas darbi.

Mācību saimniecības uzdevums bija nodrošināt praktisko apmācību procesu, kopgaldu ar pārtikas produktiem, atbalstīt finansiāli un ar strādniekiem tehnikuma telpu remontu un citu darbu veikšanu. Saimniecības zemes platību sadalījums tīrumos zemstiklu platībās, pļāvās, ganībās, mežā, nodrošināja visu kultūru audzēšanu, lai izmantotu audzēkņu apmācībai, audzēkņu ēdināšanai un lopkopību ar lopbarību.

Tā kā tehnikumā parsvarā sagatavoja automehāniķus un lauksaimniecības mehāniķus lopkopības nozares galvenais uzdevums bija nodrošināt piena un gaļas piegādi kopgaldam un piešķirtā limita ietvaros strādājošiem par pašizmaksu. Šajā nolūkā dzīvnieku turēšanai saimniecībā bija jauncelta tipveida slaucamo govju kūts Kunčos un pielāgotas cūku un jaunlopu kūtis Kunčos un Upītēs.Lai iegūtu lielākus naudas līdzekļus tika uzcelta cūku novietne 100 dzīvniekiem. Celtniecības darbus veica Mālpils tehnikuma celtniecības kursa praktikanti Krima Aleksandra, Naudiša Viktora vadībā. No praktikantu grupas pēc tehnikuma beigšanas būvdarbu un remontdarbu vadīšanai iedalīja absolventi kura vēlāk apprecējās ar saimniecības mehāniķi Vaļski Jāni.

Galvenā saimniecības problēma bija dzīvokļu trūkums, jo saimniecība atradās Cēsu tuvumā un strādnieki gan lopkopībā, gan augkopībā atrada labāk atalgotu darbu pilsētā. Pastāvošā likumdošana neparedzēja dzīvojamo telpu atbrīvošanu pēc darba attiecību pārtraukšanas. Šajā sakarībā uzsākās standarta dzīvojamās mājas piesaistes projektēšana Kunčos ar studentu projektorganizācijas palīdzību. Uz izstrādātā projekta pamata par mācību saimniecības peļņu un celtniecības brigādes spēkiem māju uzcēlām. Saimniecības celtniecības brigāde šajos gados pabeidza kartupeļu pagraba rekonstrukciju, dzīvokļu iekārtošanu stacijas kantortelpās, pabeidza jaunu siltumnīcu korpusu celtniecību un pilnveidoja graudu kaltēšanu. Lai saglābtu augus, siltumnīcā iekārtojām primitīvu katlu māju tikai siltumnīcu apsildīšanai. Saimniecība ar naudas līdzekļiem no peļņas un celtniekiem piedalījās garāžas un stadiona palīgtelpu izbūvē.

Mācību saimniecībai praktisku palīdzību sniedza audzēkņi, piedaloties talkās –ravējot bietes, vācot sienu un strādājot kaltēs, veicot citus darbus. Šādai palīdzībai bija gan pozitīva, gan negatīva puse, piemēram, ”čaklākajiem“ ravētājiem vagā palikušas tikai dažas bietes, nokraujot siena ķīpas uz ventilatora par lielu gaisa spraugas u.c. Saimniecībā sezonas laikā darbus veica praktikanti. Atminos gadījumu ar laimīgām beigām, kad praktikants vadot kombainu pa šoseju no Ģūģeru kalna izslēdz ātruma, bet ieslēgt nepaspēja, bremzes izrādījās par vājām, kombains uzņēma ātrumu un audzēknis, manuprāt, drosmīgi to apturēja nobraucot uz grāvja kantes un aprobežojoties ar bojātu hēderi un izbīli. Darbs dara darītāju,tāpēc būtiski svarīga bija mācību saimniecība kur savulaik graudu novākšanas laikā uz lauka darbojas 4-5 kombaini, aršanas iemaņas vienlaikus apguva vairāki audzēkņi praktiskās apmācibas instruktoru Trekšes Pētera, Šķerberga Jura, Zīmeļa Jāņa, Buša Ilmāra u.c. instruktoru vadībā. Par instruktoru kvalifikāciju liecina audzēkņu panākumi startējot republikas mēroga arāju sacensībās.

Palīdzību saimniecībai aktīvi atbalstījā tehnikuma direktors Circenis Feliks. Direktors bija darbīgs, prasīgs, principāls un tajā pašā laikā saglabājās cieņas pilnas attiecības ar darbiniekiem. Tomēr atmiņā saglabājusies arī dzīves epizode, kad man raksturojumā civilprasībā tiesai, pārsvarā tika uzskaitītas visas man piemītošās negatīvas īpašības, kuras arī pats apzinājos Lauksaimniecības darbu prakses ietvaros instruktoru un audzēkņu darbu saimniecībā apzinīgi organizēja direktora vietnieks Buķis Kārlis. Kārlis bija labs darba kolēģis un tajā pašā laikā principiāls mācību prakses programmas izpildē gan saimniecībā, gan darbnīcās.

Lai nodrošinātu saimniecības darbību visu gadu bija daži pamatstrādnieki un mehanizatori. Īpaši jāatzīmē ilggadējā mācību saimniecības mehanizatora Zviedra Kārļa un precīzā šofera Kalniņa Jāņa ieguldījums. Kārlis bija vistiešākā nozīmē plaša profila mehanizators, labs un saprotošs darba biedrs. Saimniecībā mēdzām svinēt apsējības vai ražas svētkus, kuros atzīmējām labākos darba darītājus no saimniecības un izpalīgus no tehnikuma. Kārlis bija alus brūvēšanas meistars, kuram dažreiz padevās lielāks alus iznākums, tad svinēšana ievilkās.

Saimniecības panākumus lopkopībā vairākus gadus kaldināja Sibīrijas rūdijumu izcietis un pieredzējis zootehniķis Oliņš Rūdolfs. Par agronomu strādāja Malnavas lauksaimniecības tehnikuma viens no spējīgākajiem absolventiem Glaudiņš Jānis. Saimniecības grāmatvedību ar apbrīnojamu precizitāti organizēja Bierants. .?bet vēlāk Ozola Lūcija. Augļu dārza un dārzniecības saimniecību vadīja dārzniece Rubene Vija, kura diezgan primitīvos un smagos apstākļos ar pieredzējušām strādniecēm Gaiķi Elzu un Vagali Terēzi sarūpēja dārzeņus un augļus kopgalda vajadzībām, kallu un citus ziedus tehnikumam un realizācijai tirgū. Lauksaimniecības ministrija piešķīra ekonomista –normētāja speciālista vienību, kuru tehnikuma direktors uzticēja Buķei Valdai, personai apveltītai ar lielām darba spējām, precizitāti un atbildību.

Saimniecības kantoris bija izvietots pusotrstāvīgā pelēkā koka ēkā pa kreisi no vecā korpusa virzienā uz jauno mācību korpusu. Līdz jaunā korpusa nodošanai ekspluatācijā šajā mājā atradās arī tehnikuma direktora kabinets. Mājas verandā, kur glabājās mazsvarīgi dokumenti un veidlapas, iekrustītā par “Putna ligzdu”, jo no ārpuses to aptvēra necaurredzams mežvīnu pinums, pēc izveidojošās tradīcija atzīmējām darba kolēģu godadienas.

 Strādājot saimniecībā sāku praktizēties mācību priekšmetā pasniegšanā. Skolotājs Ručs Pēteris mani ievadīja skolotāja gudrībās. Pēteris ar ekonomisko izglītību un pieredzi, gan ražošanā, gan saimniecības vadīšanā un priekšmeta pasniegšanā varēja būt par paraugu.

 Ar tehnikumu iepazinos pirms pieteikšanās darbā. Pirmais iespaidu veidoja sakopta teritoritorija, apgriezti dzīvžogi, nopļauti zālāji, ko tajos tālajos gados veica tikai ar šķērēm, zāģi un izkapti. Kad sāku strādāt tehnikumā pārliecinājos, ka tas prasa ne mazums divu strādnieku un dežūrkursa audzēkņu pūles. Dārznieka darba vieta jau bija aizņemta, bet lēmums strādāt Priekuļos saglabājās. Te nav lieki pieminēt ticējumu par domu spēku, jo no 1968.gada februāra sāku strādāt Priekuļu Lauksaimniecības mehanizācijas tehnikuma mācību saimniecībā, bet no1977.gada janvāra par pasniedzēju.

Tehnikuma pastāvēšanas laikā izveidojošās tradīcijas arī pedagoga darbam uzstādīja augstu latiņu. Lekciju un praktisko darbu sagatavošana, salīdzinot ar pašreizējo laika periodu vienkāršāka, jo bija stabilākas mācību programmas ilgākam laikam. Mācību materiālu papildināšana ar jaunākiem datiem, tos savācot, apstrādājot, analizējot un apaudzējot ar kvalitatīvu izklāstu ekonomikas rakstura priekšmetos ir regulāra un vienmēr prasa daudz vairāk laika. Uzskates materiālu sagatavošana ar tajā laikā pastāvošām metodēm, zīmējot grafiskos attēlus un tabulas ar roku, prasīja daudz laika Priekšrocība bija tā, ka varēja iesaistīt“ kabineta darbos” audzēkņus, lai pilnveidotu darba iemaņas un nostrādātu programmās noteiktās sabiedriskā darba (SA) stundas. Manuprāt šāda prakse tika nepamatoti atcelta, tā sekmēja arī skolotāja un audzēkņa neformālos sakarus ārpus mācību procesa. Tehnikumā jau tajos gados bija iekārta mācību materiālu kopēšanai, bet galvenais šķērslis tās ražīgai izmantošanai bija kopējamā izejmateriāla un termoizturīgas caurspīdīgas plēves trūkums, kas ļautu sagatavoto materiālu demonstrēšanai uz ekrāna. Jāpiezīmē ka kopējamo iekārtu apkalpot varēja tikai valsts pilnvarota personas.

“Perestroikas” gadi arī izglītībā ienesa pārmaiņas. Šajā laikā mācību process papildinājās ar Lauksaimniecības organizācijas un vadīšanas priekšmetu, kurā plašāka vieta bija ierādīta zināšanām par uzņēmuma vadīšanu. Zināšanu nostiprināšanas nolūkā mācību programma paredzēja kursa darbu izstrādāšanu. Mācību metodisko darbu vadīja pie Lauksaimniecības Ministrija izglītības pārvaldes izveidotais Mācību metodiskais kabinets. Pie tā darbojās starptehnikumu metodiskās komisijas, kuru sastāvā ietilpa tehnikumu attiecīgā priekšmeta pasniedzēji. Komisijas pulcējās Rīga Krāmu ielā Mācību metodiskajā kabinetā, lai apspriestu jautājumus, kuri saistīti ar mācību procesa pilnveidošanu, arī tehnikuma ietvaros pastāvēja un pastāv priekšmetu metodiskās komisijas. Metodisko komisiju uzdevums ir apstiprināt skolotāju izstrādātos priekšmeta pasniegšanas plānus, caurskatīt eksaminācijas materiālus, metodiskās komisijas sēdēs novadīt starpskolu metodiskās komisijas jaunākos lēmumus un ieteikumus un citu, ko prasa metodisko komisiju nolikums.

Mācību procesa vadīšanai tehnikumā vienmēr bijuši direktora vietnieki mācību darbā. Manos pedagoģiskā darba gadostehnikumā par mācību daļas vadītajiem strādājuši Java Paulis, Lāce Rita, Kazainis Jānis, Beperščaite Gunta, ar būtiski atšķirīgiem vadības stiliem, bet atbildīgu attieksmi pret mācību procesu. Tas manuprāt ir par pamatu, ka mainoties izglītības sistēmai un programmām saglabājies mācību iestādes prestižs.

Tehnikumā ne mazāk svarīgs kā mācību darbs ir audzināšanas darba joma. Uzsākot, audzinātāja darbu tehnikumā, audzēkņi bija izvietoti trijās ēkās. Kopmītņu platība nenodrošināja uzņemto audzēkņu skaitu ar apdzīvojamo platību, tāpēc vienā no kopmītnēm guļamvietas bija divos stāvos ar vairāk kā četrām gultas vietām Mācību procesu atviegloja tas, ka audzēkņiem uz sagatavošanos nākošajai dienai bija jāierodas mācību korpusā norādītajā laikā un vietā. Lielas cerības tika liktas uz audzēkņu dzīves apstākļu un sekmība uzlabošanos pēc jauno kopmītņu nodošanas ekspluatācijā, kā liecina skolotāju iespaidi cerētie rezultāti netika sasniegti.

Tehnikumā pastāvēja pieredze, ka ikvienam skolotājam periodiski ir jāuzņemas audzinātāja pienākumi, dažkārt “piespiedu labprātīgi “. Manuprāt audzināt kursu bija patīkami, it sevišķi gadījumos, ja izveidojās labas attiecības ar audzēkņiem. Parasti nepatīkamas sajūtas radās tad, ja grupā bija indivīdi ar mācību iestādei neatbilstošu uzvedību, tāpēc skolotāji par izvēli audzināt kursu bija atturīgi. Darba gados tehnikumā man audzināšanā bija vairākas grupas ar dažādu audzēkņu interesi par mācībām un atšķirīgu uzvedības līmeni. Pārsvarā manis audzinātajās grupās bija pozitīvi noskaņoti audzēkņi ar pusaudzim raksturīgu maksimālismu Bērziņš Ainārs, Bohāns Andris, Lapiņš Artis, Rubenis Ventis, Ulass Atis, Bambāns Jānis, Bērziņš Ģirts, Gargurnis Aldis, Kļaviņš Jānis, Pētersons Mārtiņs, Strods Alvis, Vilnītis Mārtinš, Zalužinskis Modris un piedodiet tie kurus neesmu pieminējis. Pieredze grupas audzināšanā ļauj izteikt secinājumu, ka īpaši nopietni jāizvēlas audzēkņi aktīvam un viņiem piešķiramajiem amatiem. Pirmajos darba gados šo darbu atviegloja skolas izsniegtais raksturojums un kopējās talkas saimniecībās kuras ļāva iepazīt audzēkņus neformālā gaisotnē. Ne mazāk svarīgas ir sociālpsiholoģiskās atziņas. Par to pārliecinājos audzinot pirmo audzināmo kursu, kuram kursa aktīvu palīdzēja izraudzīt skolotāja Eglīte Gaida, sociālpsiholoģijas zinātāja, un skolotāja kura ar grupu strādāja rudens talkā. Aktīvā ietilpa tādi darba dzīvē labus amatus sasnieguši absolventi kā Krieviņš Jēkabs, Sabulis Raivo, Niklass Mareks. Īpaša vieta starp kursa vecākiem ierādāma Krastiņam Jurģim kurš aktīvu vadīja tā, ka jau vēlāk kursā vairākus jautājumus uzticējos izlemt patstāvīgi kursa aktīvam.. Katram kursa aktīva amatam bija izstrādāts plašs pienākumu un tiesību nolikums. Izvēloties kursa aktīvu pārsvarā izmantoju saderības noteikšanas testus. Analizējot grūtības audzināšanas darbā, izmantojot testus, vienā no komercdarbības kursiem, konstatēju, ka pārsvarā nepastāv saderība ar grupas audzēkņiem. Ir patīkami ja absolvents pēc gadiem satiekoties salidojumā pasaka “Jūs bijāt labs audzinātājs”. Pēdējos gados metodisko palīdzību varēja saņemt arī no speciālista.

 Audzināšanas darbu mācību iestādē ietekmē personās kuras to vada un kadas ir izvirzītās prioritātes. Atmiņā saglabājušās direktora vietnieces audzināšanas darbā Pētersone Aldona un Kalniņa Stefānija kuras par galveno izvirzīja vienotās prasības visos audzināšanas darba līmeņos un ar “stingru roku “tos realizēja. Uzskatu ka sevišķi grūti tas bija kopmītnēs, it īpaši jaunajā “kompleksā”. Manuprāt vienotas un stingras prasības pusaudžu vecumā būtiski svarīgas, jo tās atceras un pozitīvi novērtē absolventi tiekoties salidojumā.

Vairākus gadus par direktora vietnieci audzināšanas darbā strādā Sukaruka Liene kuras uzkrātā pieredze sadarbībā ar audzinātājiem un saskarsme ar audzēkņiem ir ievērības cienīga. Pat vissarežģītākās situācijās viņas smaids un balss tonis audzēkni noskaņo pozitīvi. Arī iecietība un nosodījums par audzinātāja neizdarībām tika izteikts tā, ka “kauns par visu ģīmi”.

 Būtiskas tehnikuma personāla vadīšanā bija informatīvās sapulces un pedagoģiskās padomes sēdes. Esmu bijis centīgs (manuprāt) šo sapulču apmeklētājs, bet tām bieži vien bija visas tās pazīmes kuras nosaucu audzēkņiem par nesagatavotu sanāksmi un ne vajadzīgu cilvēku laika kavēšanu. Tāpēc arī es esmu nožēlojis sapulcē pavadīto laiku, bez šaubām ir sanāksmes, kuras ir ar absolūti nepieciešamu informāciju, lai izpildītu uzticētos pienākumus gan mācību, gan audzināšanas darbā.

Mainoties valsts iekārtai arī mācību procesā ienāca izmaiņas. Ievērojot Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma prestižu tehnikums tika izvirzīts kā pilotskola projektu izstrādāšanā izglītības procesa pilnveidošanai un kolektīvs tika iesaistīts pedagogu apmācībā Vācijā, Somijā, Dānijā u.c. Projekta ar Vācijas FachhshuleWeisheenstphand Abt.Trisdorfā izstrādāšanu valstī un tehnikumā uzsāka darboties apmācību programma komercdarbībai lauksaimniecībā, vidusskolu beigušo audzēkņu grupai.

Tehnikuma kolektīvs gadu gaitā raksturojas ar aktīvu sabiedrisko dzīvi gan skolotāju, gan audzēkņu līmeni, kā mācību iestādes tā arī starptehnikumu ietvaros. Ar atzīstamiem panākumiem skolotāju seno balles deju kolektīvs laikmetam atbilstošos tērpos dejoja Lambetvoku, Mugurdanci, ... tehnikumā un starptehnikumu pasākumos Skolotāju deju kolektīvs izpelnijās tiesības pārstāvēt Latviju, viesojoties ar priekšnesumiem radniecīgos lauksaimniecības tehnikumos un piedalīties Lietuvas lauksaimniecības profesionālās izglītības sistēmas organizētajā pasākumā valsts mērogā.. Skolotājiem gadu gaitā ir pastāvējusi tradīcija uz pašiniciatīvas pamata organizēt dažādu svētku atzīmēšanu. Vairākus gadus skolotāju pasākumus kuplināja skolotāju muzikālā kapella. Jā atmiņa neviļ, tad kapella īpašas simpātijas iekaroja kādā no skolotāju konferencēm. Skolotāju pašdarbība izpaudās arī dziedot sieviešu un vīru ansamblī.

 Ar panākumiem, ilgstoši darbojas audzēkņu deju kolektīvs, orķestris, koris. Audzēkņu pašdarbības kolektīvi plūkuši laurus rajona, starptehnikumu un republikas mērogā. Tehnikumā regulāri notiek konkursi un citi pasākumi, kurus sadarbībā ar ārpusstundu darba organizatori realizē audzēkņi.

 Katras mācību iestādes darbības rezultāts ir izlaidums. Arī izlaiduma rituāla tradīcijas laika gaitā ir mainījušās, bet gan skolotājiem, gan absolventiem tie vienmēr ir bijuši svētki. Absolventi parasti atstājuši atmiņai skolas gadiem dāvanu skolai plāksni ar tās nosaukumu, dažus gadus absolventi stādījuši kokus un košumkrūmus. Lauksaimniecības mehanizācijas 47 izlaiduma 1988.gadās absolventi, starp kuriem bija arī mans pirmais audzināmais kurss, pasūtīja un dāvināja ceļa rādītāju uz tehnikumu. Dažus gadus vēlāk kursa salidojumā kurss ieraka novēlējumu nākošām paaudzēm. Rādītāju izgatavoja un uzrakstu noformēja metālapstrādes meistars Vilands Arvīds, apveltīts ar mākslinieciskām spējām. Ierobežoto telpu dēļ izlaidumā absolventus dalīja pa specializācijas grupām. Pēc svinīgās daļās audzēkņi un skolotāji tikušies pie klātiem galdiem skolā vai turībai pieaugot tuvākajās atpūtas un izklaides vietās. Dažiem absolventiem izlaiduma svinēšana turpinājās otrā dienā kopmītnēs dziesmas ”Jaunība, jaunība” pavadījumā. Pēdējos gados izlaiduma neformālā daļa pārcēlusies uz ģimeni pēc katra absolventa izvēles.

 Stāsts ir beidzies un tas ļāvis arī man pārstaigā savu atmiņu taku par mācību laiku tehnikumā un darba gadiem Priekuļos.

Lauksaimniecības uzņēmumu ekonomikas, organizācijas, vadības priekšmetu skolotājs Jānis Berģis (1968-2009. gads)


 « Atpakaļ
Google APPS PT
PT Wiki
LIBRO
TIMETABLE
Facebook  


Ārējās saites

Izgītības un zinātnes ministrija
Priekuļu novada dome
Cēsis
Sporta klubs AMI
Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikums
Egļu gatve 9, Priekuļi, Priekuļu pag., Priekuļu nov. LV-4126. telefons/fakss 64130602. e-pasts: info@vtdt.edu.lv
Lapu veidoja un uztur
Andrejs Rampāns
2011 (2005)
Admin