Priekuļi
Cēsis
Ceturtdiena
    14. novembris 2019.
Vārda diena šodien: Fricis un Vikentijs
Rīt: Leopolds, Undīne un Unda
Elektroniskais žurnāls

Kontakti

Jaunumi

Pasākumi

Uzņemšana

Mācības

Metodiskās izstrādnes

Pieaugušo izglītība

Audzēkņiem

Stundu saraksts

Karjera

Darbinieki

Sports

Pašdarbība

Bibliotēka

Sporta bāze

Dienesta viesnīca

Nolikumi

Pārskati

Projekti

Iepirkumi

Sludinājumi

Absolventi

Vēsture

 » Muzejs

 » Atmiņu stāsti

   · Meklēt

 » Simtgade

Lapas karte

SIMTGADE - Atmiņu stāsti [ Izdrukai ]
Jānis Zariņš

Tikai viens skaists mirklis...

 Vasaras sākumā starp abiem mācību korpusiem ar zeltaini dzelteniem ziediem zied zeltlijas. Ir izlaidumu laiks, un man vienmēr gribas vēl brīdi pakavēties zeltliju košuma tuvumā. Dažreiz, brīdi piestājot, es eju tālāk- pa lapegļu aleju uz kopmītņu pusi un domās man nāk pretī daudzi kolēģi un audzēkņi, ar kuriem ikdienā esmu saticies- nesen un agrāk. Šajos tikšanās brīžos visbiežāk man nāk prātā sarunas par vaļaspriekiem. Satiktie ir bitenieki, mednieki, fotogrāfi, ceļotāji, sportisti, vēstures pētnieki, celtnieki, dārzkopji...Kas nu kuram „pie sirds”. Tomēr vislabākās sarunas vedas ar profesionāliem inženieriem un lietpratīgiem praktiķiem, apspriežot visdažādākās tehnikas tēmas.


Par skolotāju vaļaspriekiem dažreiz zina arī audzēkņi. Dažreiz viņi to izmanto savā labā, izprovocējot skolotāju novirzīties no stundas tēmas. Bet kā teica LLA profesors Āboliņš: „Pie zināšanu krāšņajām rozēm, kurās daudz ērkšķu, jāpieliek arī klāt kāda zaļa lapiņa.” Tā zaļā lapiņa nāk no skolotāju dzīves un paliek atmiņā ceļamaizei no skolas un skolotāja.

Mani bērnības novadi ir Rūjienas pusē pie Vilpulkas kalna, vēlāk- Mazsalacā netālu no Skaņā kalna, bet vēl pēc tam- Dzērbenē, pie Augstā kalna. No kalna var tālāk redzēt, ja esi vērīgs. Dzērbenes vidusskola un Latvijas lauksaimniecības akadēmija ir manas mīļās skolas.

Savas pirmās darba vietas- Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma- sarkano rozi saņēmu 1972.gada decembrī vecā korpusa skolotāju istabā no direktora Feliksa Circeņa. Es ienācu lielā un spēcīgā kolektīvā, ar milzīgām kvalitatīva darba un sadzīves tradīcijām. Lielākā daļa darbinieku un audzēkņu ļoti cienīja direktoru F. Circeni un viņa vietnieku mācību darbā P.Javu, kuri pret visiem bija iejūtīgi un laipni, ikdienišķos un arī neikdienišķos jautājumus risinot demokrātiski un godīgi. Viņi pazina praktiski katru audzēkni, interesējās par katru savu skolotāju un zināja, kā nu kuram šajā dzīvītē iet.

Ar tehnikumu saistīti arī mani ģimenes locekļi. Tālajā 1930.gadā Priekuļu lauksaimniecības skolu pabeidza mātes brālis Oļģerts Liepiņš no Vilpulkas pagasta. 2002. gadā VPLT pabeidza mans dēls Jānis Zariņš, vairāk kā desmit gadus šeit strādā arī mana dzīvesbiedre Līvija Zariņa.

Domājot par tām senajām dienām, man ir bijis tas gods būt kopā ar brīnišķīgiem cilvēkiem un sava darba entuziastiem- R. Lāci, A. un G. Sebriem, P. Ivanovu, M. un A. Lingartiem, J.Špilbergu, Sk. un J.Ģērmaņiem, V. un L.Trumpēm, L.Stari, P. Šusteru, A. un J.Siksņiem, J.Barkānu, J.Renckulbergu, A. un P.Rozentāliem, V. un K.Buķiem, A.Priedīti, A.Pētersoni, R.Gaujeri, R.Sietinsoni, R.Garanci, S.Kalniņu, V.Pinni, J.Zvaigzni, P.Ruču, V. un J.Rubeņiem.

 Atrauju skatu no zeltlijām un domās sveicinu skolotāju Valdu Circeni. Viņa saka: „Jāni, kāds skaists mirklis ir dzīve starp divām mūžībām.” Es viņai pilnībā piekrītu.

Es tāpat kā jūs saku paldies Priekuļu tehnikuma kolektīvam par godu šeit kādu laiku piederēt. Lai tehnikums zaļo un zied kā simtgadīgie varenie ozoli ceļā uz tehnikumu!

Jānis Zariņš

2009. gada decembrī.


 « Atpakaļ
Google APPS PT
PT Wiki
LIBRO
TIMETABLE
Facebook  


Ārējās saites

Izgītības un zinātnes ministrija
Priekuļu novada dome
Cēsis
Sporta klubs AMI
Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikums
Egļu gatve 9, Priekuļi, Priekuļu pag., Priekuļu nov. LV-4126. telefons/fakss 64130602. e-pasts: info@vtdt.edu.lv
Lapu veidoja un uztur
Andrejs Rampāns
2011 (2005)
Admin